Datora darbības pamatprincipi

Stacionārā datora sistēmbloku veido vairākas komponentes, kas atbild par datora ātrdarbību, atmiņu un veiktspēju. Lielākoties parasts ikdienas datorlietotājs ir maz informēts par to, kādi procesi un datora komponentes ir atbildīgas konkrēto mērķu veikšanai. Informācijas Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tādēļ arī mājas datorlietotājam ir jābūt lietas kursā, kas notiek viņa datorā, kas būtu jāuzlabo sistēmā, lai darba mērķi varētu sasniegt ātrāk un kvalitatīvāk. Kas īsti atrodas otrpus datora korpusa vākam un kā tas viss savienojas savā starpā?

Galvenās personālā datora komponentes:

1. Korpuss un barošanas bloks
2. Centrālais porcesors (CPU)
3. Mātesplate
4. Operatīvā atmiņa (RAM)
5. Cietais disks (HDD)
6. Videokarte
7. Optiskais diskdzinis

1. Sistēmbloka

korpuss ir datora sastāvdaļa,kas visu sistēmu satur kopā un tajā atrodas visas datora darbībai vajadzīgās komponentes. Komplektējot jaunu datoru liela uzmanība jāpievērš tieši sistēmbloka uzbūvei un lielumam. Ja datoru komplektē pats lietotājs, savarīgi pievērst uzmanību, kā dzesēsies procesors un vai korpusa iebūvētajie ventilātoru nodrošina pietiekamu dzesi un ventilācijas atveres peitiekami labu gaisa cirkulāciju.

Barošanas bloka veiktspēju mēra vatos (W). Kā vēsta barošanas bloka nosaukums , tas baro visu sistēmu ar elektroenerģiju, nodrošinot datora darbību. Iegādājoties datoru, tā komplektēšanā jāvērš uzmanība barošanas bloka iegādei, jo jaudīgu komponenšu pievienošanas gadījumā attiecīgais barošanas bloks var izrādīties nespējīgs apgādāt sistēmu ar pietiekamu strāvas stiprumu. Tādēļ jāizvēlas tāds barošanas bloks, kura jauda būtu pietiekama un ar pat ar rezervi, lai nodrošinātu efektīvu datora komponenšu darbību.

2. Centrālais procesors (Central Procesor Unit — CPU)

ir tā dēvētās datora „smadzenes”. Procesors ir atbildīgs par lietotāja doto komandu īstenošanu un interpretāciju datora sistēmai, tai saprotamā valodā. Procesors atrodas uz mātes plates, procesoram virsū parasti ir radiātors ar ventilātoru, tādēļ, atverot datora korpusu procesors nav redzams. Procesoru takts frekvenci mēra megahercos (1000Mhz = 1Ghz). Datora komplektēšanas gadījumā ir jāsaskaņo procesora atbilstību mātesplatei, kur tas tiks ievietots – jāapskatās kāda ligzda ir uz mātesplates un jānopērk atbilstošs procesors. Lielākie mikroprocesoru ražotāji ir Intel un AMD. Veicot sarežģītus uzdevumus, piemēram, splēlējot jaudīgas spēles, apstrādājot video, lietojot resursu ietiplīgas programmas, procesors uzkarst un tā iespaidā samazinās veiktspēja, tādēļ ir jārūpējās par laicīgu ventilātora tīrīšanu un termopastas atjaunošanu. Ir gadījumi, kad ar gaisa dzesēšanas sistēmu procesora atvēsināšanai var izrādīties par maz, tamdēļ ir pieejamas arī ūdens un freona dzeses sistēmas.

3. Mātesplate

ir lielākā no datorā esošajām komponentēm, tās galvenais uzdevums ir nodrošināt visas sistēmas atsevišķo elementu vienotu darbību. Jebkurai mātesplatei ir centrālā procesora ligzda, kur tiek ievietots procesors. Paplašināšanas slotu skaits atkarīgs no mātespaltes tipa un ražotāja, pazīstamākie slotu tipi : ISA,PCI, AGP. PCI-Express. Lielākoties mātespaltes satur šādus perifērijas iekārtu paredzētus interfeisus: IDE kontrolieri, Serial ATA kontrolieri, USB portus, FireWire portus, Bluetooth, Ethernet interfeisu, SCSI, paralēlais ports, virknes porti. Iegādājoties mātesplati, tai ir divi noteicošie parametri. Pirmais: ražotājfirma, jo no tā ir atkarīgs, cik kvalitatīvi strādās dators. Otrais: kāds čipsets atrodas uz šīs mātesplate. Pasaulē pazīstamākie plašu ražotāji : ASUS, AOPEN, Intel, ABIT, MSI, Gigabyte, Biostar. Citu firmu plates iegādāties nav vēlams un vēl jo vairāk Ķīnā ražotās. Jebkuras mātesplates pamatā ir mikroshēmu kopums, ko sauc par čipsetu. Pasaulē 3 vadošās čipsetu ražotājfirmas : Intel, AMD un VIA Technologies. Komplektējot savu datoru obligāti jāņem vērā mātesplatē ievietojamo komponenšu atbalstu, katrai mātesplatei tas ir strikti definēts.

4. Operatīvā atmiņa

ir tieši sasaistīta ar centrālo procesoru, kur tas veic datu apstrādi. Lai procesors varētu apstrādāt datus vai izpildīt programmu darbu, vispirms tam ir jāielādē operatīvajā atmiņā. Visas datora darbības ir kā viens liels algoritms, kura izpildes laikā tiek sperti attiecīgi soļi un izpildītas komandas. Komplektējot datoru ir precīzi jāzina, kāda tipa operatīvo atmiņu atbalsta jūsu mātesplate. Operatīvās atmiņas moduļi mūsdienās sastopami ar 512MB, 1GB 2GB, 4GB un 8GB ietilpību. Datora darbības pamatprincipi.

5. Cietais disks

ir galvenā, un parasti ietilpīgākā datu glabāšanas komponente datorā. Operētājsistēma, instalētā programmatūra, filmas, mūzika –tas viss tiek glabāts tieši cietajā diskā. Cietais disks dažreiz dēvēts arī par „C disku” , sakarā ar to, ka Microsoft Windows vidē ar burtu „C” apzīmē primāro partīciju. Pasaules lielākie cieto disku ražotāji ir Seagate, Western Digital, Hitachi. Cietos diskus pēc pieslēguma veida iedala: SCSI, PATA, SATA. Cietais disks ir savienots ar mātesplati un uz to iet atsevišķs barošanas vads no barošanas bloka, līdzīgi kā mātesplatei vai diskdzinim.

Pēdējos gados popularitāti ir ieguvuši SSD diski, tie ir daudz ātrāki un drošāki pret triecieniem. HDD cietajiem diskiem, piemēram, pārvietojot datoru,kad dators ir ieslēgts, viens trieciens var sabojāt cieto disku. Savukārt SSD diski ir daudz noturīgāki.

6. Video karte

savā atmiņā ģenerē video signālu, kas tiek attēlots monitorā. Daudzās mātesplatēs video adapteris jau ir iebūvēts, kas raksturīgi ir lētākajiem portatīvajiem un personālajiem dartoriem, bet lielākai veiktspējai tiek izmantotas videokartes, kas ir uz atsevišķas plates un tiek ievietotas mātesplates, speciāli paredzētajā, slotā. Videokartes iedala pēc māteslates savienojuma interfeisa –ISA, MCA, VLB, PCI, AGP, PCI-X, PCI Express, VGA . Video kartes pamatā ir grafiskais procesors, kas nodrošina vizuālo attēlojumu displejā. Video kartes veiktspēju nosaka grafiskā procesora takts frekvence un iebūvētās atmiņas lielums. Pasaules lielākie videokartes ražotāji ir NVIDIA un ATI.

7. Optiskie diskdziņi

iedalās pēc to veiktspējas – CD-ROM iekārta ir spējīga nolasīt informāciju no ierakstīta kompakdiska, CD-R un CD-RW ir spējīgi ierakstīt un nolasīt informāciju no kompaktdiska, DVD diskdzinis ir spējīgs atskaņot DVD un iepriekšminētos kompakdisku tipus, kā arī DVD-RW ir spējīgs ierakstīt DVD diskus, kas ietilpības ziņā apsteidz CD četras reizes. Jaunākais optisko diskdziņu tips ir Blue-Ray, kas var sasniegt pat līdz 100GB ietilpību divslāņu diskos. Blue-ray diski lielākoties tiek izmantoti augstas izšķirtspējas video atsaņošanai un konsoļu spēlēm. Datora darbības pamatprincipi.

Mūsdienās optiskie diskdziņi arvieretāk sastopami datoros, sakarā ar to, ka CD disku popularitāti ir mazinājusies un popularitāti ieguvusi mūzika dažādās interneta vietnēs un aplikācijās, kā piemēram Spotify, kurās var kalusīties mūziku tiešstaistē.